Mūsuprāt visi ir noguruši no skata pa logu uz pelēkajām daudzstāvu mājām, kas aizpilda dzīvojamos rajonus. Uz tiem skatoties tikai vēl vairāk rodas vēlme pēc mazliet prieka un saules. Un tieši tāpēc nolēmām sagatavot sarakstu ar viskrāsanākajām pilsētām, kurās dzīve ir raiba visos gadalaikos!
Burano sala, Itālija
Burano ir viena no interesantākajām Venēcijas salām, un, lai uz to tiktu, no Venēcijas centra ir jānopeld tikai 7km. Tā no apkārtējām saliņām atšķiras ar priecīgi krāsotajām mājiņām, kas izskatās kā no animācijas filmām, kas netīšām nonākušas pilsētā uz upes. Uz šīs saliņas pastāvīgi dzīvo trīs tūkstoši iedzīvotāju. Bet krāsas šeit netiek izvēlētas netīšām – pilsētā pastāv sistēma, kas ir apstiprināta jau gadsimtiem sen. Leģenda vēsta, ka šo tradīciju uzsāka vietējās sievietes, kurām bij apnicis gaidīt, kad viņu iereibušie vīri vakarā atradīs ceļu uz mājām, tāpēc viņas pašas sāka krāsot mājas katru savā krāsā, lai vīriem vairs nebūtu iespējams sajaukt savas mājas slieksni ar kādu citu. Burano ir slavena arī ar savām mežģīnēm, jo 15 gs. uz šo pilsētu atveda mežģīņu audējas no Krētas, kuras jau vairākas simtgades glabā savu aušanas noslēpumu. Tagad šeit ir atvērts muzejs, kurā ir iespējams arī iegādāties vietējos meistardarbus. Starp citu Burano ir arī savs “Pizas tornis” – vietējai San-Martino katedrālei ir 52 metrus augsts zvanu tornis, kas ir nedaudz šķībs.
Džodhpura, Indija
Ceļotāji šo Indijas, Radžasthānas pilsētu ir iesaukuši par “zilo pilsētu”. Un lai cik neticami arī tas nebūtu – visas pilsētas mājas tiešām ir krāsotas tikai zilos toņos. Paveroties uz šo skatu rodas sajūta it kād debesis būtu nokritušas uz zemes (vai debesu atspulgs uz zemes?). Saskaņā ar vienu no teorijām šo tradīciju ieviesa karaliskās ģimenes locekļi. Cita teorija savukārt vēsta, ka šis krāsojums pasargāja pilsētu no termītu uzbrukumiem. Vēl ir daudz un dažādu leģendu par šo pilsētu, bet ja pajautāsiet pilsētiņas iedzīvotājiem tad viņi Jums paskaidros pavisam vienkārši – šis krāsojums uztur vēsumu, kā arī aizbiedē kukaiņus. Bet tad jājautā kāpēc tā nedara arī citās karstās pasaules vietās? Lai vai kā, sajūtas apciemojot šo jautro pilsētu, kas atrodas tuksneša vidū, ir visnotaļ pozitīvas. No apskates objektiem varam izcelt Viduslaiku fortu, kas gan nav zilā krāsā.
Kopenhāgena, Dānija
Arī Kopenhāgenā ir savs raibais kvartāls, kas saucas Nīhavna (Nyhavn), un kas stiepjas gar 17.gs. kanālmalu. Šī vieta ir pārpildīta ar krasainām mājām no 17.-18.gs., kurās tagad atrodami bāri, kafejnīcas un restorāni. Kanāla malās arī sastopami vēsturiski buru kuģi, kas rada īpašu noskaņu, tāpēc lieki piebilst, ka šo kanālu pastaigām ir ļoti iecienījuši tūristi. Un starp citu – pāris gadus šeit dzīvojot iedvesmu smēlies arī stāstnieks Hanss Kristians Andersens. Kādreiz šī bija starptautiskas nozīmes osta, ar īpašu slavu. Bet mūsdienās tika nolemts to atstāt kā kultūras mantojumu, kas šobrīd ir Kopenhāgenas gleznainākais un populārākais rajons.
Riodežaneiro, Brazīlija
Arī “brīnumainā pilsēta” Riodežaineiro var lepoties ar savu krāsaino rajonu. 2010. gadā valdība uzsāka iniciatīvu ar mērķi “izpušķot” nabadzīgos rajonus. Viņiem palīgā nāca Nīderlandes mākslinieki, kas daļu pilsētas pārvērta mākslas darbā. Viens no krāšņākajiem ir Favela Santa Marta rajons, kas izskatās gluži kā varavīksnes pēc lietus. Bet vispopulārākā vieta laikam ir Selarona kāpnes, kuras ar 215 pakāpieniem ved uz Svētās Terēzes klosteri. Tās izgreznojis Čīliešu mākslinieks Horhe Selarona, izmantojot lielākas un mazākas krāsainas flīzes no vietējiem antikvariātiem, un tūristu atvestās flīzes no visām pasaules malām. Vakaros šeit ir īpaši daudz cilvēku – gan vietējie, gan tūristi – kas vēlas nofotografēties par piemiņu no šīs krāšņās vietas.
Sentdžonsa, Kanāda
Šīs nelielās pilsētas centru pavisam noteikti var saukt par Kanādas raibāko vietu. Senatnīgās mājas, kas izkārtojušās kalna nogāzē atgādina krāsainas šokolādes dražejas. Vietējie iedzīvotāji šo promenādi sauc par “JellyBean row” vai “Konfekšu ielu”. Interesanti, ka šī tradīcija aizsākusies vēl Viktorijas laikmetā. Lai gan skaidri nav zināms kāpēc mājas sāka izkrāsot dažādās krāsās, viena no leģendām vēsta, ka tas, līdzīgi kā Burano salā, aizsācies, lai palīdzētu zvejniekiem atgriezties uz īstajām mājām. Sentdžonsa ir ne tikai Ņūfaundlendas un Labradoras provinces galvaspilsēta, bet arī viena no vecākajām valsts pilsētām – tās vēsture datēta jau ar 1400 gadu. Šī krāsainā pilsēta, kas redzama no okeāna, ir patiešām pārsteidzošs skats!